Daugavpils Būvniecības tehnikumā runāja par karjeras iespējām būvniecības nozarē

20.martā Daugavpils Būvniecības tehnikumā (DBT) norisinājās konference “Stereotipi un realitāte – karjeras iespējas būvniecības nozarē”, kurā piedalījās Izglītības ministrijas, Valsts Izglītības un attīstības aģentūras Informācijas un karjeras atbalsta departamenta Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības, Latvijas būvuzņēmēju partnerības, Latvijas izglītības kvalitātes dienesta un Norvēgijas izglītības kvalitātes dienesta pārstāvji, pašvaldību vadītāji, uzņēmēji un izglītojamie.

Atklājot konferenci, DBT direktore Ināra Ostrovska norādīja, ka DBT ir mācību iestāde, kurai Izglītības ministrija ir uzticējusi īstenot 23 ar būvniecību izglītību saistītas programmas. Tehnikums ik gadu uzņem vairāk nekā 600 jaunu audzēkņu, pārsvarā būvniecības un mašīnbūves specialitātēs. Kopumā tehnikumā kopā ar filiālēm izglītojas ap 1500 cilvēku.

Būvniecība Latvijā ir viena no vadošajām un aktīvākajām nozarēm. Līdz ar ES fondu līdzekļu apgūšanu nozarē ir liels speciālistu pieprasījums un bieži dzird sakām, ka būvniecības nozarē trūkst speciālistu. Aplēses liecina, ka viena trešā daļa jauno speciālistu pēc tehnikuma pabeigšanas diemžēl  aizplūst uz ārzemēm, jo tur ir laba alga.

“Būvniecība ir sarežģīta, interesanta un progresīva specialitāte. Lai sekmētu jaunās paaudzes piesaisti šai jomai, DBT jau trīs gadus tiek organizēta arī Jauno būvnieku skolu, kuras gaitā tehnikuma specialisti un audzēkņi apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, atraktīvā veidā  iepazīstinot izglītojamos ar būvniecības specialitātēm. Tādējādi šī kadru kalve tiek sākta jau no piecu – sešu gadu vecuma.,” norādīja mācību iestādes vadītāja.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, kas apvieno vairāk nekā 35 Latvijas lielākos būvniekus, vadītāja Baiba Fromane arī norādīja uz nepieciešamību uzņēmējiem nākt uz mācību iestādi un vest pārrunas, tādējādi veidojot tiltu starp izglītības iestādi un reālajām darbavietām, kas nākotnē nodrošinās uzņēmumus ar darbaspēku, kā arī uzsvēra, ka būvniekiem jau šobrīd ir liela interese par DBT, kas ir viena no modernākajām mācību iestādēm Latvijā.

Būvniecības nozare ir viena no lielākajām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā. Tai ir miljardu apgrozījums un vairāk nekā 70 000 strādājošo. Darbs būvniecībā būs vienmēr, būvniecība ir bijusi un būs vajadzīga visos laikos. Tikai Latgalē pēdējā gada laikā būvniecībā nodarbināto skaits pieaudzis par 1000 darbiniekiem.

Būvniecība Latvijā ir nacionālā nozare, kas veiksmīgi konkurē starptautiskajā līmenī. Tai ir arī labs attīstības potenciāls. Pēdējā laikā Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ir mēģinājusi sakārtot jautājumu par aplokšņu algām un atalgojumu. “Tas ir svarīgi, lai darbinieki varēt saprast savas perspektīvas būvniecības nozarē, lai saprastu, ka nav nepieciešams braukt meklēt laimi uz ārzemēm, ka uz vietas arī ir iespēja saņemt apbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas,” uzsvēra partnerības vadītāja.

Būvniecības nozares darba devēji kopā ar arodbiedrību ir parakstījuši vienošanos par pirmo nozares pašas noteikto minimālo algu, nevis sagaidot minimālo algu, ko nosaka valsts, kas bieži vien neatbilst faktiskajai. Vienošanās paredz, ka gada beigās minimālā alga nozarē būs 780 eiro.

 “Skonto Prefab” valdes loceklis Mārtiņš Ķeņģis informēja klātesošos par būvniecības biznesa perspektīvām Skandināvijas valstīs un karjeras veidošanas iespējām “Skonto Prefab”. “Skonto Prefab” gan veic projektēšanas darbus, gan ražo dažādus dzelzsbetona un koka paneļus, gan arī piegādā tos pasūtītājiem un veic būvdarbus. Uzņēmuma galvenais darba tirgus ir Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Somija un Islande, kur būvniecības nozarē katru gadu ir milzīga izaugsme. Aizvadīto gadu uzņēmums noslēdza ar 53 miljoni eiro apgrozījumu, no kuriem 48% atteicas uz eksporta tirgiem, nodarbinot vairāk nekā 400 darbiniekus. Pēdējos desmit gados uzņēmum ir desmitkāršojis savu apgrozījumu. Patlaban uzņēmumā strādā 2000 darbinieku. Tajā ir arī labas izaugsmes iespējas arī DBT absolventiem.

Raksturojot būvniecības tirgus iespējas un perspektīvas Zviedrijā un Norvēgijā, M. Ķeņģis norādīja, ka turpmākajā desmitgadē mājokļu un citu objektu būvniecībā, transporta un cita veida infrastruktūras attīstībā šajās valstīs plānots investēt desmitiem un simtiem miljardu eiro.

Norvēģijas Izglītības kvalitātes dienesta (NOKUT) pārstāvis Henriks Bondzinskis pastāstīja klātesošajiem par profesionālās izglītības atzīšanu Norvēģijā. NOKUT veic mācību iestāžu uzraudzību un novērtēšanu. Kopš 2016.gada pie NOKUT ir izveidota un darbojas profesionālās izglītības atzīšanas nodaļa. Tā veic dažādu valstu izglītības iestāžu specialitāšu pielīdzināšanu, izpētot zināšanas, kādas apgūst studējošie citās valstīs, un, piesaistot ekspertus, izsniedz lēmumus vai speciālistam ir atbilstošs prasmju un zināšanu līmenis. NOKUT sadarbojas arī ar darba devējiem, lai informētu viņus par darbā pieņemamajiem speciālistiem.

“Norvēģijā ir nonākuši pie atziņas, ka katrs cilvēks ir resurss, bet neizmantots resurss ir izšķērdēta vērtība. Tādēļ svarīgi ir nodrošināt, lai katrs cilvēks spētu realizēt savas spējas un zināšanas darba tirgū. Tas gan samazina sociālo dempingu darba tirgū, gan arī dod iespēja saņemt atalgojumu atbilstošu savām spējām,”  uzsvēra H. Bondzinskis.

NOKUT pārstāvis atzina, ka kopumā Latvijas izglītības sistēma ir augstā līmenī un ar to var tikai lepoties. Latvijas izglītības līmenis vidēji ir tāds pats kā Eiropā. H. Bondzinskis  norādīja, ka arī Norvēģijā daudzi jaunieši izvēlas iegūt profesionālo izglītību, jo tās ieguvējiem ir labs atalgojums un augts prestižs, līdzīgi kā vidēja līmeņa vadītājiem.

DBT direktores vietniece izglītības jomā Oksana Soročina iepazīstināja klātesošos ar būvniecības profesiju potenciālu un ieguves iespējām DBT. Viņa arī norādīja, ka no 98 būvniecības profesijām tehnikumi piedāvā apgūt 57. DBT patlaban tiek realizētas 19 izglītības programmas tikai būvniecības nozarē.

Atsaucoties uz iepriekšējo runātāju teikto, DBT direktore Ostrovska vēlreiz uzsvēra, ka cilvēks ir resurss ne tikai Norvēģijā, bet arī Latvijā. Diemžēl pie mums ilgus gadus pret šo resursu ir izturējušies nevērīgi. Rezultātā cilvēki aizplūst uz ārzemēm. “Es saprotu, ka Norvēģijā piedāvā labu algu. Taču mūsu uzdevums ir panākt, lai jaunie speciālisti nevis dotos darba meklējumos uz ārzemēm, bet nāktu strādāt uz Latvijas uzņēmumiem un jau tad brauktu uz Norvēģiju būvēt,” uzsvēra tehnikuma direktore.

Konferences turpinājumā tās dalībnieki iepazinās ar būvniecības profesiju paraugdemonstrējumiem DBT izglītojamo izpildījumā - Venēcijas apmetumu, Kolahari un mozaīkas tehniku.

Pēcpusdienā Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības pārstāvis Viesturs Balodis informēja par arodbiedrības un tās darba aktualitātēm, par atbalstu pamat tiesību apzināšanā un pieprasīšanā un jaunu cilvēku iespējām arodbiedrībā. SIA „GRIF” tirdzniecības nodaļas speciālists Andrejs Celmiņš sniedza klātesošajiem izsmeļošu informāciju par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī uzsvēra, ka vairāk naudas spēs nopelnīt tas cilvēks, kurš ilgāk ir vesels. Savukārt  SIA “Profline” valdes loceklis Andris Siliņš norādīja, kā labi pelnīt var arī sasniedzot pārdošanas virsotnes.

Konference “Stereotipi un realitāte – karjeras iespējas būvniecības nozarē” tika rīkota ar mērķi iepazīstināt izglītības iestāžu pedagogus karjeras konsultantus, dažādu priekšmetu skolotājus un skolēnus ar būvniecības nozari Latvijā un Skandināvijas valstīs, ar būvniecības profesijām, mazinot stereotipus par tām, kā arī pārrunāt nozares attīstības perspektīvas.

Sagatavoja Ivars Soikāns

Fotogalerija