Intervija ar DBT direktores vietnieci Oksanu Soročinu.

    1.    Kas ir jūsu dzimtā puse?

Esmu dzimusi nelielā Latvijas pilsētā - Krāslavā. Tur pavadīta visa mana bērnība un skolas gadi. Ar šo pilsētu mani saista ģimene, kura vēl joprojām tur dzīvo un es bieži braucu uz turieni, jo zinu, ka mani tur gaida mamma, brāļi un radi. Vēl joprojām manā dzimtā pilsētiņa ir tuva manai sirdij, jo vienmēr labprāt tur viesojos un pavadu savu brīvo laiku, satieku skolas biedrus un vecos draugus.

    2.    Kā un kur sākās jūsu profesionālās gaitas?

2005.gadā atbraucu uz Daugavpilī studēt Daugavpils Universitātē. Būdama vēl studente sāku strādāt izdevniecībā “Dienas Bizness” par telemārketinga speciālisti. Nopietnu darba pieredzi ieguvu tieši tur, jo darbs bija saistīts ar uzņēmumiem un sadarbības veicināšanu ar manis pārstāvēto uzņēmumu. Studiju gadi man deva daudz - tajā laikā apguvu nopietnu profesiju, kura bija un ir tuva dvēselei, tāpēc arī savu nākotni vēlējos saistīt ar iegūto kvalifikāciju. Būdama 4.kursa studente, sāku cītīgi meklēt darbu savā profesijā - man paveicās ar prakses vietu, kurā ieguvu zināšanas un prasmes, kuras man noder arī šodien. Esmu ļoti pateicīga savam prakses vadītājam, jo tieši viņa prasīgums manī ieaudzināja augstu atbildības sajūtu un profesionalitāti, nopietnu attieksmi pret visu, ko daru. 2009.gadā pēc universitātes absolvēšanas uzsāku strādāt privātā uzņēmumā par personāldaļas vadītāju - juristi (lietvedi un sekretāri), kur tika iegūta administratīvā darba pieredze ar dokumentiem, starptautiskām piegādēm un ārzemju kontaktu nodibināšanu. Kopumā uzņēmumā nostrādāju 3 gadus, kas manas profesionālās gaitas bagātināja ar daudz lielāku pieredzi un arī šobrīd man palīdz brīvi strādāt ar dokumentiem. Šo pieredzi ļoti novērtēju, jo šajos gados nemitīgs personiskais pašizglītošanās ceļš man atvieglo informācijas plūsmas analīzi un ļauj pareizi reaģēt uz informācijas kvantumu.

    3.    Un cik ilgi jau strādājat DBT?

Uz Daugavpils Būvniecības tehnikumu (tajā laikā Daugavpils Celtnieku profesionālo vidusskolu) atnācu strādāt pirms nepilniem 3 gadiem, t.i. 2013.gada martā. Tas man bija ļoti liels izaicinājums, jo iepriekš nebija nekādas pieredzes ar darbu izglītības jomā, vēl jo vairāk profesionālajā izglītībā. Savu darbu sāku kā izglītības metodiķe un direktores vietnieces amatā strādāju nepilnus divus gadus.

4.    Pastāstiet, kādi ir galvenie pienākumi direktores vietniecei profesionālās izglītības jomā!

Galvenais pienākums ir būt par direktores Ināras Ostrovskas vietnieci. Piedāvājot šo pienākumu izpildi, direktore uzticējās man, tāpēc savu darbu cenšos pildīt pēc labākās sirdsapziņas un ar augstu atdevi. Manā pārziņā ir Daugavpils Būvniecības tehnikuma profesionālās izglītības nodaļas, metodiskais centrs, ārpus formālā izglītība, darba vidē balstītās mācības u.c. jomas, kuras saistītas ar Tehnikuma īstenojamajām izglītības programmām un to attīstību, ieviešanu un kvalitātes uzlabošanu. Šie pienākumi man sniedz gandarījumu, jo ikdienā kontaktējos ar daudziem kolēģiem, risinot un apspriežot dažādus jautājumus, kas sniedz man arvien jaunas zināšanas un bagātina manu pieredzi. Es vēl mācos būt par labu speciālisti, saprotu, ka tam ir nepieciešams ļoti daudz laika. Tomēr, nekas nav neiespējams, ja ir vēlme un gribasspēks panākt labus rezultātus, vēl jo vairāk - es nedrīkstu pievilt darba devēja uzticību. Pildīt savus pienākumus man palīdz direktores atbalsts un padoms. Ļoti svarīga ir visa Daugavpils Būvniecības tehnikuma kolektīva attieksme pret to, ko mēs darām visi kopā, jo ikdienā ir jārisina tik daudz  un dažādi jautājumi. Pateicos visiem saviem kolēģiem par atbalstu un izpratni, jo pateicoties viņiem es mācos un daudz vēl iemācīšos.

5.    Vai Jums ir kāda pieredze arī skolotājas darbā?

Iepriekš par skolotāju nekad neesmu strādājusi. Pirmo pedagoģisko pieredzi esmu ieguvusi tikai Daugavpils Būvniecības tehnikumā un studējot Latvijas Universitātē maģistratūrā par Sociālo zinību skolotāju un vēl joprojām studējot maģistra programmu izglītībā.  

 
6.    Kādi priekšmeti pašai skolā padevās vislabāk?

Neteikšu, ka mācījos izcili, protams, bija tādi priekšmeti, ar kuriem gāja grūtāk, piemēram, matemātika un fizika. Ar ko tas bija saistīts? Laikam ar to, ka personīgi mani vairāk interesēja humanitārie priekšmeti. Skolā fanoju par valodām - mācījos angļu, vācu, franču valodas, patstāvīgi centos apgūt spāņu valodu, turklāt to visu mācoties krievu un latviešu valodās. Ļoti patika politika un vēsture, bija ļoti liels ieguldījums no skolotājas puses, kura pasniedza šos priekšmetus. Krāslavas Varavīksnes vidusskolas politikas un vēstures skolotāja Kairāne, prata manī pamodināt ne tikai zinātkāri un vēlmi uzzināt kaut ko jaunu, bet arī pasniegt mācību vielu tā, lai katrs bērns klasē izprastu tēmu. Protams, man ļoti patika arī sports, jo mana ģimene ir ļoti sportiska. Skolas gados diezgan nopietni nodarbojos ar vairākiem sporta veidiem.

 
7. Zinām, ka nesen esiet kļuvusi par autovadītāju!

Iegūt autovadītāja tiesības es vēlējos jau sen. Kaut kā nevarēju saņemties un uzdrošināties, bet pēc tam kādu dienu nodomāju, kāpēc gan ne tagad? Uzskatu, ka sapņiem jāpiepildās! Tomēr, lai sapņi piepildītos, ir jātiecas uz tiem un jāpieliek visas savas pūles, lai to dabūtu gatavu - tā arī aizgāju mācīties. Mācības man patīk - vispār esmu tas cilvēks, kuram patīk viss jaunais. Tā nu es tagad esmu arī autovadītāja (un esmu ļoti likumpaklausīgs autovadītājs :) ).

8.    Pastāstiet, kā Jūs atpūšaties?

Godīgi sakot pēdējā laikā diezgan maz laika varu veltīt saviem hobijiem, jo ģimene, darbs, studijas aizņem daudz laika. Hobiji, kuri ir ar mani vēl no skolas gadiem, ir adīšana un tamborēšana. Tam cenšos vienmēr atrast laiku, jo tieši šīs nodarbes man palīdz relaksēties un sakārtot domas. Man ļoti patīk dejot - agrāk bija saskare ar sporta dejām, tāpēc noteikti mēģinu izdejoties, kad ir iespēja. Vēl pilnu laimes sajūtu man sagādā pirts - tā ir mana vājība.

 
9. Apvienot darbu, ģimeni un studijas nebūt neizklausās vienkārši. Kā tiekat galā?

 
Sagatavoja:
Māra Some
Sabiedrisko attiecību daļa